Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saķēpāt
saķēpāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
PiemēriSaķēpāt zīmējumu.
  • Saķēpāt zīmējumu.
  • Rakstu [iesniegumu] un nevaru uzrakstīt. Asaras birst. Saķēpāju vienu lapu, otru, trešo.
  • pārn. Vai viņš pats nevar sev nopelnīt maizi?.. Ja ne citur, laidīs atpakaļ uz kūdras purviem vai ies kalnu mežos. Galu galā dzīve tā kā tā saķēpāta.
1.1.Notraipīt, parasti ļoti.
PiemēriEnciklopēdija.. stipri paplucinātā sējumā, ar vairākām saķēpātām un saburzītām lappusēm.
  • Enciklopēdija.. stipri paplucinātā sējumā, ar vairākām saķēpātām un saburzītām lappusēm.
Avoti: 7-1. sējums