sažuburot
sažuburot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem). Sažuburoties.
PiemēriPie Ainas Dreimanes tēva mājas aug spēcīgi sažuburojis ozols..
- Pie Ainas Dreimanes tēva mājas aug spēcīgi sažuburojis ozols..
- Oši mīl augt taisni, taču kādam paticis nosvērties un sažuburot, zem slīpā rumpja droši var patverties no jebkura negaisa.
1.1.pārn. Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLīdz ar klasisko glezniecību, tēlniecību, grafiku sažuburojusi keramika, klāt nākusi interjera māksla..
- Līdz ar klasisko glezniecību, tēlniecību, grafiku sažuburojusi keramika, klāt nākusi interjera māksla..
Avoti: 7-1. sējums