secen
secen apst.; parasti savienojumā ar verbu «iet» un atvasinājumiem no tā.
1.Neskarot, neietekmējot (norisināties, pastāvēt u. tml.).
PiemēriNegaiss iet secen.
1.1.parasti savienojumā ar verbu «nepaiet» un atvasinājumiem no tā. Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
Piemēri..visa dzīve, viss, ko esi pratis saskatīt un dzirdēt, ir rakstnieka daiļrades materiāls. Nekas nepaiet secen.
1.2.novec. Garām [1] (1).
PiemēriPastaris grib garām iet, bet tie viņu nelaiž, sacīdami: «Puisīt, neej secen!»
1.3.priev. nozīmē ar dat., retāk ar akuz.; novec.
Piemēri..stiegrainās kāpu priedes visapkārt Ruhnu liecina, ka salu joprojām ķer visi vēji un secen tai nepaiet neviena vētra.
Avoti: 7-1. sējums