Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
seifs
seifs -a, v.
1.Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
PiemēriSeifa atslēga.
  • Seifa atslēga.
  • Maldups piegāja pie seifa un izņēma no tā dažus pelēkus vākus.
  • Gandrīz visi Heines atstātie rokraksti, uzmetumi un vēstules.. glabājas kāda Ņujorkas baņķiera seifā.
  • ..zem rātsnama drupām pilsētas bibliotēkas seifos neskartas palika retās grāmatas.
1.1.Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
Avoti: 7-1. sējums