Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
seimiks
seimiks -a, v.; vēst.
Vienas vojevodistes, viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
Piemēri1589. gadā poļu karalis noteica, ka isi pirms Polijas seima sanākšanas Vidzemē sasaucams vietējs seimiks.. Seimiks ievēlēja deputātus lielajam Polijas seimam..
Avoti: 7-1. sējums