Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
seja
seja -as, s.
1.Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
PiemēriPlata seja.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)mest sejā (arī acīs). (Sa)vilkt seju.
1.1.pārn. Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā, daļa.
PiemēriMēness sejā skaidri redzēja tumšos plankumus.
2.savienojumā ar apzīmētāju Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
PiemēriMorālā seja.
Stabili vārdu savienojumiGarīgā (arī iekšējā) seja.
2.1.pārn. Raksturīgo, individuālo (piemēram, parādības, priekšmeta) īpašību kopums.
PiemēriLaikmeta seja.
Avoti: 7-1. sējums