Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sejsegs
sejsegs -a, v.
Sejsarga daļa, kas tieši sedz seju.
PiemēriŠo [bruņinieku].. ģerboņu obligātās sastāvdaļas bija vairogs un bruņucepure ar sejsegu..
  • Šo [bruņinieku].. ģerboņu obligātās sastāvdaļas bija vairogs un bruņucepure ar sejsegu..
  • Bruņinieku turnīros, ja cīņa ieilga un paši cīnītāji sāka just nogurumu, viens no viņiem pacēla savu sejsegu par zīmi gatavībai sākt sarunas.
Avoti: 7-1. sējums