Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sekle
sekle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Sēklis. Arī seklums1.
PiemēriRāmas, tumšas dzelmes mijās ar straujām seklēm, kur pie pašas ūdens virsmas nemitīgi plīvoja zaļgani iedzeltenas zāļu krēpes.
  • Rāmas, tumšas dzelmes mijās ar straujām seklēm, kur pie pašas ūdens virsmas nemitīgi plīvoja zaļgani iedzeltenas zāļu krēpes.
  • Dziļumos, tāpat kā seklē, var pasmelt fosforītus..
  • pārn. Pārāk daudz praktiska prāta, ar allažību sareizināta. Un tāpēc šai ikdienas seklē nav ko izdomu tēlus meklēt.
Avoti: 7-1. sējums