sekls
sekls -ais; s. -a, -ā
sekli apst.
1.Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.). Pretstats: dziļš.
PiemēriSekls grāvis.
1.1.Tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem).
PiemēriSeklais šķīvis.
Stabili vārdu savienojumiSeklā kūts.
1.2.Tāds, kam ir neliels ievirzījums ķermenī, ādā u. tml. (par rievām, brūcēm).
Piemēri..brūces izrādījās seklas, galvenokārt skrāpētas.
1.3.Tāds, kas piepilda vietu, kurai ir neliels dziļums (par ūdeni).
Piemēri..Kurzemes malā balto dibenu var redzēt līdz pašam Daugavas vidum - tik sekls te ūdens.
2.Tāds, kas atrodas, sniedzas, ievirzās (kur iekšā) netālu no (kā) virsmas.
PiemēriSekls urbums.
2.1.Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
PiemēriElpošana kļūst sekla [ja ilgi strādā sēdot], organisma audi un iekšējie orgāni saņem mazāk skābekļa, nekā tiem pienākas.
3.Tāds, kam nav dziļāka satura. Tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
PiemēriSekls spriedums.
Avoti: 7-1. sējums