sektantisms
sektantisms -a, v.; parasti vsk.
1.rel. Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
PiemēriSektantisma krīze izpaužas arī tādējādi, ka šo reliģisko savrupnieku grupu skaits un sastāvs pastāvīgi iet mazumā..
- Sektantisma krīze izpaužas arī tādējādi, ka šo reliģisko savrupnieku grupu skaits un sastāvs pastāvīgi iet mazumā..
2.Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
PiemēriSektantisms strādnieku kustībā.
- Sektantisms strādnieku kustībā.
Avoti: 7-1. sējums