sektantisms
sektantisms -a, v.; parasti vsk.
1.rel. Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
PiemēriSektantisma krīze izpaužas arī tādējādi, ka šo reliģisko savrupnieku grupu skaits un sastāvs pastāvīgi iet mazumā..
2.Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
PiemēriSektantisms strādnieku kustībā.
Avoti: 7-1. sējums