sekundārs
sekundārs -ais; s. -a, -ā
sekundāri apst.
1.Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
PiemēriMarksistiskā filozofija - dialektiskais materiālisms - vadās no atziņas, ka matērija ir primāra un apziņa sekundāra, ka pasaule ir izzināma.
2.Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
PiemēriSekundārie spirti.
3.Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs.
PiemēriSekundāras dzimumpazīmes.
Avoti: 7-1. sējums