sekundārs
sekundārs -ais; s. -a, -ā
sekundāri apst.
1.Tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē.
PiemēriMarksistiskā filozofija - dialektiskais materiālisms - vadās no atziņas, ka matērija ir primāra un apziņa sekundāra, ka pasaule ir izzināma.
- Marksistiskā filozofija - dialektiskais materiālisms - vadās no atziņas, ka matērija ir primāra un apziņa sekundāra, ka pasaule ir izzināma.
- Sekundārie semantiskie komponenti padara vārdus konkrētus, tēlainus.
2.Tāds, kas ir radies, izveidojies kā iepriekšējās norises sekas, rezultāts. Otrējs (2).
PiemēriSekundārie spirti.
- Sekundārie spirti.
- Sekundārā infekcija.
- Sekundārs reljefs.
- Sekundāra lapa.
- Tā kā mūsu republika pēc augu ģeogrāfijas iedalījuma atrodas meža joslas robežās, tad pļavas parasti ir sekundāras, radušās galvenokārt mežu izciršanas rezultātā..
- ..ļaundabīgās šūnas spēj izplatīties.. pa visu organismu. Nokļūstot.. reizēm no pirmatnējā izcelsmes perēkļa ļoti tālās vietās, tās sāk vairoties un veido sekundārus audzēju mezglus jeb metastāzes.
- ..trūkstot barības vielām, daļa dzīvo organismu iet bojā, sāk sadalīties un piesārņo ūdeni. Tā.. ir sekundārā ūdens piesārņošanās.
3.Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs.
PiemēriSekundāras dzimumpazīmes.
- Sekundāras dzimumpazīmes.
- Vairākos stāstos notikumiem ir sekundāra nozīme, galvenais - autora pārdomas par dzīvi, par cilvēku attiecībām un viņu pienākumiem.
- ..gleznotāja nolūks nav radīt lietas. Lietu pasaule viņam pārvēršas par sekundāru motīvu augstākas vērtības pasludināšanai.
Avoti: 7-1. sējums