Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sekvence
sekvence -es, dsk. ģen. -ču, s.; mūz.
1.Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
PiemēriKāpjoša sekvence.
2.Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
Avoti: 7-1. sējums