Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sekvence
sekvence -es, dsk. ģen. -ču, s.; mūz.
1.Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
PiemēriKāpjoša sekvence.
  • Kāpjoša sekvence.
  • Krītoša sekvence.
  • Tonāla sekvence.
  • Modulējoša sekvence.
  • Sekvences, kuru laikā tiek attiecīgi pārvietota ne tikai melodija, bet arī harmonija, sauc par harmoniskām sekvencēm.
2.Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
Avoti: 7-1. sējums