Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
seminārists
-a, v.
-es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Semināra (2) audzēknis.
2.vēst. Semināra (3) audzēknis. Arī cilvēks, kas ir beidzis semināru.
PiemēriMana pirmā stunda seminārā bija paredzēta pirmajā klasē, tātad vēl pilnīgi «zaļu» semināristu auditorijā.
Avoti: