senči
senči -u, v.
sencis -ča, v.
sence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
PiemēriTāli senči.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem). Senču kults.
1.1.Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
PiemēriZirga sencis.
1.2.pārn.; sar. Vecāki. Tēvs, māte.
Piemēri«Pēc trešā kursa biju nodomājis vairs nemācīties, gribēju ātrāk sākt pelnīt, zini, dzīvot uz senču rēķina arī diez kas nav..»
Avoti: 7-1. sējums