Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
seniors
seniors -a, v.
seniore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Savienojumā ar uzvārdu: lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu. Vecākais.
Piemēri..ir aizkustinoši redzēt nožogotas trīs egles, ko Merķelis, seniors, stādījis savas bijušās mājas priekšā.
1.1.pārn.; sar. Tēvs, māte.
PiemēriVecie, protams, bija pretī [laulībām], Kā mūris. Seniors skatījās pavisam greizi..
2.fizk. Gados paveci vai veci sportisti, kas piedalās sava vecuma kategorijas sacensībās.
PiemēriStartēt senioru klasē.
Avoti: 7-1. sējums