senči
senči -u, v.
sencis -ča, v.
sence -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Seni priekšteči (piemēram, pēc izcelšanās, etniskās piederības).
PiemēriTāli senči.
- Tāli senči.
- Dzimtas sencis.
- Senču dievi.
- ..senčos viņam lībieši, tāpat kā dažam labam šai pusē.
- 20. gadsimta 30. gados populāra kļuva lietuviešu valodnieka K. Būgas hipotēze, pēc kuras baltu tautu senči no sākuma dzīvojuši Augšdņepras baseinā..
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem). Senču kults.
- (Aiz)iet pie senčiem (arī tēviem) sar. — (no)mirt.
- Senču kults mit., rel. — Mirušo senču garu pielūgšana.
1.1.Kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi.
PiemēriZirga sencis.
- Zirga sencis.
- Putnu senči.
- Mūsu mājas vistu sencis ir Bankivas gailis, kas dzīvo savvaļā dienvidrietumu Āzijā.
- Ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju.. un citu kultivēto augļaugu senči ir savvaļā augošas formas.
1.2.pārn.; sar. Vecāki. Tēvs, māte.
Piemēri«Pēc trešā kursa biju nodomājis vairs nemācīties, gribēju ātrāk sākt pelnīt, zini, dzīvot uz senču rēķina arī diez kas nav..»
- «Pēc trešā kursa biju nodomājis vairs nemācīties, gribēju ātrāk sākt pelnīt, zini, dzīvot uz senču rēķina arī diez kas nav..»
- Inetai gadījās notvert Bertu - dēls vienaldzīgi uzklausījās par tēva saslimšanu. Lai sencis paguļ slimnīcā..
Avoti: 7-1. sējums