Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sesks
sesks -a, v.
1.Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
PiemēriMeža sesks.
  • Meža sesks.
  • Seska ala.
  • Sesks.. ir nelielu meža puduru un strautu malu iemītnieks, dzīvo arī apdzīvotu vietu tuvumā.
  • Sesks ir ļoti plēsīgs un veikls, tāpēc labi var izsekot laupījumam un izvairīties no uzbrucējiem. No ienaidniekiem tas mēdz aizsargāties, izdalot anālo dziedzeru sekrētu, kam ir ļoti stipra, nepatīkama smaka.
  • ..sesku mātei.. maija vidū piedzimst kādi pieci sīki, mazi seskiņi..
  • sal. Drusku vēlāk viņš jau lielījās, kā atvēzējies ar koku, kad vecais atkal nācis ar grožiem viņu slānīt, un nobiedējis kā sesku.
  • ..abi nokusuši un sasvīduši, un dūmos piesmirduši kā divi seski..
Stabili vārdu savienojumiKā sesks.
  • Kā sesks Saka par sasvīdušu, smirdīgu cilvēku.
1.1.sar. Seskāda.
PiemēriSeska apkakle.
  • Seska apkakle.
1.2.pārn.; vienk. Zemisks cilvēks.
Piemēri«Seskus redzēju! Divus gabalus [malu zvejniekus]! Aizļēpatoja kalnā, bet zivju maiss pār muguru.»
  • «Seskus redzēju! Divus gabalus [malu zvejniekus]! Aizļēpatoja kalnā, bet zivju maiss pār muguru.»
Avoti: 7-1. sējums