sevis
sevis ģen.; dat. sev, akuz. sevi, instr. ar sevi, lok. sevī; atgriez. vietn.
1.Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
PiemēriPaņemt grāmata sev.
Stabili vārdu savienojumiPar sevi. Pats no sevis. Pats par sevi.
1.1.lok.: sevī. Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
Piemēri..Es braucu un domāju sevī..
Avoti: 7-1. sējums