sevis
sevis ģen.; dat. sev, akuz. sevi, instr. ar sevi, lok. sevī; atgriez. vietn.
1.Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
PiemēriPaņemt grāmata sev.
- Paņemt grāmata sev.
- Pārliecināt sevi.
- Katrs atbild par sevi.
- Meitene griezās, virpuļoja,.. lai redzētu sevi ēnā kā spogulī atdarinātu.
- Valdemārs: Es pats sevi tiesāju jau toreiz, kad tu vēl nebiji dzimis.
- ..lapsas raka sev siltas alas..
- Pats par sevi, tāpat vien nekas nenotiek - tas nevienam nav jāpierāda.
- ..pa ausu galam dzirdētais vai šad tad palasītais nav iegājis asinīs, tas nav pieņemts un apgūts kā pats par sevi saprotams.
- «..mums jābrauc prom no šejienes..» Ansis pamāja. «Mēs aizbrauksim katrs par sevi - lai nerastos aizdomas.»
- Saruna patiešām vairs neveicās, tā apsīka pati no sevis.
- Galvu stalti izslējis, Krišs raudzījās pāri ezeram, pie sevis runādams; «Skaista dieniņa rādās - varēs papriecāties...»
- Viņa ko svarīgu dūca zem sevis un, likās, maz klausījās, ko māte atkārtoti stāstīja.
- Nonācis gravā.., viņš uz brītiņu apstājās sevis pēc.
Stabili vārdu savienojumiPar sevi. Pats no sevis. Pats par sevi.
- Par sevi — Atsevišķi.
- Pats no sevis — Bez ārējas iedarbības, ietekmes.
- Pats par sevi — Atsevišķi, tā, ka nav ne ar ko sakarā.
- Pats par sevi saprotams — Tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
- Pie sevis — Savās domās, jūtās, pārdzīvojumos.
- Sevis pēc sar. — Savu dabisko vajadzību pēc.
- Zem sevis sar. — Pie sevis.
1.1.lok.: sevī. Savās domās, uzskatos, pārdzīvojumos.
Piemēri..Es braucu un domāju sevī..
- ..Es braucu un domāju sevī..
- ..es no mākslas ņēmu un sevī paturēju vienīgi labo, skaisto, tīro un mūžīgo.
- Skumjā bērnība viņu bija padarījusi noslēgtu, un viņa dzīvoja vairāk sevī.
Avoti: 7-1. sējums