Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
seģene
seģene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus.
Piemēri..Līziņa ir noliekusies pār brāļa kriceļaino [kricelīgo] rakstu, pleciem pārmetuši pūkainu siltu seģeni.
  • ..Līziņa ir noliekusies pār brāļa kriceļaino [kricelīgo] rakstu, pleciem pārmetuši pūkainu siltu seģeni.
  • Pie goda tērpiem [Ziemeļvidzemē] nēsāja baltas, nerotātas villaines vai rūtainas seģenes..
  • Ja bezdelīgas.. slaistās gar zemi, tad būs lietus. Un ganiņš tad sadudzis iet atpakaļ istabā pēc savas lietus seģenes.
  • sal. ..Arnis.. turpināja ceļu.. Jūnija nakts kā silta seģene klājās priekšā.
  • pārn. Meža svītra austrumos un ziemeļos, pelēkā miglas seģene tepat lejā pār pļavām.
  • pārn. ..un tumsas seģenēs Vakars satinies iziet ielās.
2.zool. Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu. Mantija (2).
PiemēriPērlenes ķermeni ietver divi lapveida ķermeņa izaugumi - seģene jeb mantija..
  • Pērlenes ķermeni ietver divi lapveida ķermeņa izaugumi - seģene jeb mantija..
Avoti: 7-1. sējums