sholastiķis
sholastiķis -a, v.
sholastiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Sholastiķos piekritējs.
PiemēriSholastiķi neatzina atomistiku un līdz ar to arī telpas un laika pārtrauktību.
1.1.pārn. Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
Avoti: 7-1. sējums