sibarīts
sibarīts -a, v.
sibarīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā.
PiemēriMan pusnaktī nav jādomā, Ka varu nepamosties rītā. Daudz ļaunāk, ja es pārvēršos Pa nakti saltā sibarītā.
Avoti: 7-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi