siekalas
siekalas -u, vsk. siekala, -as, s.
1.Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts — šķidrums bez krāsas un garšas.
PiemēriSiekalu pilieni.
Stabili vārdu savienojumiRaganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi).
1.1.arī vsk.; pareti Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
PiemēriKāda vecenīte smejas tik skaļi, ka viņai no mutes iztek gara siekala, kas stiepjas līdz zemei kā sīrups.
Avoti: 7-1. sējums