siekalas
siekalas -u, vsk. siekala, -as, s.
1.Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts – šķidrums bez krāsas un garšas.
PiemēriSiekalu pilieni.
- Siekalu pilieni.
- Izspļaut siekalas.
- Siekalas samitrina sauso uzturu un noskalo no mutes gļotādas kaitīgās un liekās vielas.
- ..Aigars ver Ulpju virtuves durvis un tūlīt sajūt saldas plātsmaizes smaržu, tā ka siekalas saskrien mute.
- Mutē [rāpuļiem] atveras siekalu dziedzeri,.. indīgajām čūskām daži no tiem pārveidoti par indes dziedzeriem, kas savienoti ar indes zobiem.
Stabili vārdu savienojumiRaganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi).
- Raganu siekalas (arī spļaudekļi, vēmekļi) — 1. Putu cikādes izdalījumi ap tās olām un kāpuriem uz augu lapām un zariem.2.sar. Mīksta, gļotaina masa.
- Rīt siekalas idioma — Censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- Siekalu dziedzeri anal. — Gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā.
1.1.arī vsk.; pareti Šī šķidruma (parasti staipīga, nejauši no mutes iztecējusi) lāse.
PiemēriKāda vecenīte smejas tik skaļi, ka viņai no mutes iztek gara siekala, kas stiepjas līdz zemei kā sīrups.
- Kāda vecenīte smejas tik skaļi, ka viņai no mutes iztek gara siekala, kas stiepjas līdz zemei kā sīrups.
- Drīz jau arī viņš krāc, un no viņa mutes labā kaktiņa tek siekala - tieva kā diegs un saulē mirdzoša.
Avoti: 7-1. sējums