sienavāle
sienavāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
1.Siena vāls.
1.1.pārn. Mākonis (siena laikā), kam parasti seko lietus.
Piemēri..raug, kur sienavāles!..būs lietus.
- ..raug, kur sienavāles!..būs lietus.
- Pa mežu skrajumiem ar kājām spārda un zibšņo acis pikta sienavāle.
Avoti: 7-1. sējums