Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sieviete
sieviete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai. Pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
PiemēriJauna sieviete.
Stabili vārdu savienojumiIelas sieviete (biežāk meita). Kritusi sieviete.
1.1.Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
PiemēriKļuvusi par sievieti, V. Artmanes Džuljeta sasniedza vēl lielāku pilnību - viņas skatienā varēja jaust laimi, lepnumu, pašpārliecinātību.
Avoti: 7-1. sējums