Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
siksna
siksna -as, s.
1.Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente. Blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
PiemēriBikšu siksna.
  • Bikšu siksna.
  • Mugursomas siksna.
  • Plecu siksna.
  • Pulksteņa siksna.
  • Slēpju siksnas.
  • Sedulkas siksna.
  • Tēvs laikam pašlaik slīpēja uz siksnas bārdas nazi, taisīdamies bārdu dzīt.
  • Vienkāršas dažāda lieluma dēļu kastes, dzelzī kalti šķirsti.., siksnām nosieti čemodāni..
  • «Vai tu.. neklausīsi, resgali?» uzbudināts iesaucās tēvs, dusmās paķerdams siksnu.
  • Pārāk viegli cilvēka roka turēja dzīvnieka kakla siksnu. Nošvīkstēja mellenāji, ar spēju rāvienu Lācis metās sāņus.
  • sal. Dubļainais ceļš kā salocīta siksna spēji pagriezās pa kreisi, apmeta līkumu ap nelielu kalnu un tad strauji iedrāzās silā.
  • Tēvs: Edžiņš te nupat ar Noliņa plinti... - Edvarts: Es zinu. Viņš par to dabūja siksnas.
Stabili vārdu savienojumiAttaisīt siksnu. Dabūt siksnas.
2.Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
PiemēriGumijas siksna.
  • Gumijas siksna.
  • Kokvilnas siksna.
  • Einis pazūd aiz katla, un tūlīt no [kuļmašīnas] dzenrata pa gaisu aiziet siksna... Skrien Eglītis. «Kas par lietu?» - «Velns viņu sazin,» es saku. «Siksna nokrita.»
  • ..mašīna kauca tukšgaitā, līdz kāds iedomājās nogrūst siksnu no spararata.
2.1.ģen.: siksnas, adj. nozīmē Tāds, kura darbībā izmanto šādu sloksni, lenti (par ierīci, iekārtu u. tml.).
PiemēriSiksnas pārvads.
  • Siksnas pārvads.
  • Siksnas padeve.
  • Siksnas bremze.
Avoti: 7-1. sējums