silīte
silīte -es, dsk. ģen. šu, s.
1.Dem. → sile.
2.sar. Mazbērnu novietne.
PiemēriBērnu silītē te brīvu vietu nav. Un gan mana, gan Anša izpeļņa skaitās tik pieklājīga, ka mūsu Janci tur pat rindā nepieraksta. Mēs varam algot aukli.
Avoti: 7-1. sējums