Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
silikalcīts
silikalcīts -a, v.; parasti vsk.
Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
PiemēriZinātnei un tehnikai strauji attīstoties, arī celtniecībā tiek atrasti arvien jauni ugunsdroši būvmateriāli.. Tā, piemēram, sienām.. tagad lieto lielporu betonu, skaidu betonu,.. silikalcītu, keramzītu..
Avoti: 7-1. sējums