sils
sils -a, v.
Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
PiemēriPiejūras sils.
- Piejūras sils.
- Paugurains sils.
- Sila virsis.
- Sila ķirzaka.
- Sila strazds.
- Lielākie sila masīvi atrodas Rīgas - Ropažu - Inčukalna apkārtnē, Usmas vairoga smiltājos, Strenču - Lejasciema, Taurkalnes mežos u. c. sili aizņem apmēram 15% no valsts mežu kopplatības.
- Jūrmalā ir mērens klimats, brīnišķīga daba. Jūras līcis, priežu sils un pludmale - tas viss taču tik reti sastopams vienuviet.
- Priedes aug galvenokārt sausajos smiltājos, gandrīz bez jebkāda pameža, veidojot tālu caurredzamus silus..
- Aizej pēc sila ziediem, Atnes tos man.
- Sili bija saziedējuši tā, kā tie zied tikai plašajos piejūras mežos, kur katrai mazākajai priedītei sava vieta, bet zem augstajiem koku augumiem veseli saules laukumi, kur siliem augt..
- Ap zārku salikti no egļu skujām un sila pīti vainagi.
Stabili vārdu savienojumiĶērpju sils. Sila kaza. Sila purene.
- Ķērpju sils — Sils, kurā aug briežu ķērpis.
- Sila kaza — Mērkaziņa.
- Sila purene — Silpurene.
- Sila ziedi — Virši.
Avoti: 7-1. sējums