Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
silts
silts -ais; s. -a, -ā
silti apst.
1.Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
PiemēriSilts lietus.
  • Silts lietus.
  • Silts vējš.
  • Silta krāsns.
  • Silti garaiņi.
  • Silta roka.
  • Silta elpa.
  • Jo augstāk kāpa saule, jo siltāks metās gaiss..
  • Patisonus laista ar siltu ūdeni (20-22°C).
  • Ikdienā ar vārdu temperatūra parasti saprot ķermeņa sasilšanas pakāpi un par to spriež pēc cilvēka sajūtām. Tādējādi izšķir dažādas sasilšanas pakāpes: ķermeņi ir auksti, silti, karsti u. tml.
  • pārn. ..salnas akots jau iekodies Saules siltajā plakstā.
  • pārn. Tad viņš kūtī iet un ilgi paliek Siltā, smaržainā un biezā tumsā.
  • Ne velti tautas gudrība māca «Labs kā silta maize».
  • Alberts izslauc govi, sadzirda Olgu ar siltu pienu un aizmidzina.
  • Ūdens [strautā] tikko tek, ir silts kā piens..
Stabili vārdu savienojumiSilta maize. Siltais avots. Silts kā piens.
1.1.Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
PiemēriSilts rudens.
  • Silts rudens.
  • Silts oktobris.
  • Silts vakars.
  • Silts rīts.
  • Silta ziema.
  • ..laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti..
  • Nakts bij itin silta, klusa un auglīga..
  • Bija silta, saulaina pavasara diena, pilna zeltaini pelēkiem zemes tvaikiem un dūmakaini blāvām debesīm. Pūta rāms, glāstošs vējiņš..
  • Visi ziedi izziedēja, Kad bij silta vasariņa; Visi man labi bija, Kad es pati laba biju.
1.2.Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
PiemēriSilta uguns.
  • Silta uguns.
  • Ik dienas spīdēja silta pavasara saule.
  • Tik silti, silti saulīte spīd, Kūst sniegs no ābeļu zieda..
  • pārn. Kad agrumā aiz loga rūts kāpj kalnā saule, Uz krūts man pirmām uzmet siltu staru, Es domāju uz tevi.
1.3.Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
PiemēriSilta istaba.
  • Silta istaba.
  • ..visa māja bija sevišķi silta, jo šodien sildīja visu dienu ne vien plīts, bet arī visas lielās krāsnis.
  • Pirtiņa gadījās par laimi silta, jo Annuža bij to no rīta izkurinājusi..
  • Visiem lopiem skaitā uz pusi pavairojoties, arī kūts metās siltāka, jo te saplūda kopā tik daudzas dzīvas dvašas.
Stabili vārdu savienojumiSilta vieta (arī vietiņa).
  • Silta vieta (arī vietiņa) iron. — Amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
1.4.Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
Piemēri..kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros un spriest par laišanos uz siltajām zemēm. Vecās bezdelīgas zināja,.. ka ziemā te viss būs apklāts ar sniegu, tādēļ pie laika jālaižas prom uz zemēm, kur nekad nav salnas, nekad nav sniega..
  • ..kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros un spriest par laišanos uz siltajām zemēm. Vecās bezdelīgas zināja,.. ka ziemā te viss būs apklāts ar sniegu, tādēļ pie laika jālaižas prom uz zemēm, kur nekad nav salnas, nekad nav sniega..
  • ..mirāžas nerodas siltās zemēs vien. Tās var novērot arī mērenā klimata joslā, protams, ja izveidojas attiecīgi laika apstākļi.
  • Gagra ir vissiltākā vieta PSRS Eiropas daļā. Gada vidējā temperatūra ir plus 15°C.
Stabili vārdu savienojumiSilts klimats.
  • Silts klimats — Klimats, kam ir raksturīga samērā augsta gada vidējā temperatūra.
1.5.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
PiemēriBija jau tik silts, ka sievas skraidīja pa pagalmu vaļējās jakās un basām kājām.
  • Bija jau tik silts, ka sievas skraidīja pa pagalmu vaļējās jakās un basām kājām.
  • Skroderis bija uzkāpis uz krāsns, vēstīja, ka tur esot gandrīz tikpat silts kā pirtī uz lāvas..
  • Pamazām kļuva siltāks... Es apstājos un noraušu sviedrus no pieres.
  • Uz ielas pavasarīgi silts. Tik silti, ka var pasēdēt parkā uz soliņa.
1.6.Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
PiemēriPiecpadsmit grādu silts ūdens.
  • Piecpadsmit grādu silts ūdens.
2.Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriSilti šermuļi skrien pār augumu tajā pusē, kur jātnieks jāj garām.
  • Silti šermuļi skrien pār augumu tajā pusē, kur jātnieks jāj garām.
  • Tā, ar dziļu maigumu sirdī domājot par sava vienīgā atzītā mazdēla nākotni, vecais vīrs jūt siltu vilni krūtīs, kas liek viņam saspringt un aizturēt elpu.
  • ..krūtīs uzplūst prieka vilnis silts.
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
PiemēriJo ilgāk mēs esam kopā, jo siltāk un vieglāk man kļūst. Liekas, ka vīru pleci izstrāvo dzirkstis..
  • Jo ilgāk mēs esam kopā, jo siltāk un vieglāk man kļūst. Liekas, ka vīru pleci izstrāvo dzirkstis..
  • Man kļūst tik silti, silti Un reizēm skumji kļūst: Ai, tilti, gadu tilti, Cik vienreizīgi jūs!
2.2.Tāds, kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu (par krāsām).
PiemēriTelpu apgaismoja spoža lustra. Kabinetā bija sārti brūnas, siltas krāsas mēbeles.
  • Telpu apgaismoja spoža lustra. Kabinetā bija sārti brūnas, siltas krāsas mēbeles.
  • Izšķir harmoniskās un kontrastējošas krāsas, siltus un vēsus krāsu toņus.
  • Ziemu, redzēdamas nobirušu sienu,.. tekalēs silti dzeltenas stērstes.
2.3.Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
PiemēriBalss tāda pati sulīga un silta kā agrāk. Rokasspiediens tāds pats ciešs un draudzīgs.
  • Balss tāda pati sulīga un silta kā agrāk. Rokasspiediens tāds pats ciešs un draudzīgs.
  • ..viņš sāka smieties tik siltiem, sīkiem smiekliņiem, ka Lisijai kļuva neērti par savu bramanību.
  • pārn. Gaisi ir tāli un dziļi, Un es starp tiem kā bāla kosa, No saules meldijas siltās Līdz matu saknēm nosāp.
3.Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
PiemēriSilts mētelis.
  • Silts mētelis.
  • Silta cepure.
  • Siltas zeķes.
  • Silta veļa.
  • Silts paklājs.
  • Ģērbties silti.
  • ..kāda veca, sirma večiņa pašlaik kaut kur noteikti ada siltus, rakstainus cimdus.
  • ..Herberts atnesa lielu, pūkainu un siltu plecu lakatu un ietina viņu [sievu] tajā.
  • Silti satinusies, gulēja Straumēnu ļaudis šonakt [plūdu laikā] mājas augšienē..
4.ar not. galotni. Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
PiemēriSiltie ēdieni.
  • Siltie ēdieni.
  • Siltās brokastis.
  • Pie visiem gaļas ēdieniem bez siltām piedevām ieteicams dot arī zaļbarības salātus.
Stabili vārdu savienojumiSiltais galds.
4.1.Par kompresēm, peldēm u. tml.
PiemēriSiltās kompreses.
  • Siltās kompreses.
  • Siltās peldes pasīvi paplašina ādas asinsvadus un atslābina visu ķermeni.
5.Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
Piemēri..nekāda pat visakūtākajā nepieciešamībā sakāpināta doma vien nespēs dot to, ko dzeja spējīga dot, ja pamatā nebūs nenogludināta, silta cilvēka.
  • ..nekāda pat visakūtākajā nepieciešamībā sakāpināta doma vien nespēs dot to, ko dzeja spējīga dot, ja pamatā nebūs nenogludināta, silta cilvēka.
  • ..itāliet's pret spulgacēm bij silts. Tā drīzi jaunava Iz krietnas cilts Tam kļuva līgava.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSilts skatiens.
  • Silts skatiens.
  • Silts smaids.
  • Silta pateicība.
  • Silti vārdi.
  • Silti sveicieni.
  • Silti sagaidīt viesus.
  • Siltu un draudzīgu attieksmi pret latviešu dzimtļaudīm G. Merķelis patur visu mūžu.
  • Siltas, maigas jūtas pārņem Gunti, domājot par mājām.
  • Armīns: Visvairāk man pietrūcis māju, Ilze. Ne viena, ne otra mana sieva neprata pulcināt ap sevi sabiedrību, radīt patīkamu, siltu atmosfēru...
  • Murķelis: Kad es vakaros atnāku māja un nejauši sastopu jūs gaitenī vai šeit... man sametas silti ap sirdi.
Stabili vārdu savienojumiNe silts ne auksts, arī ne silti ne auksti. Silta galva (kādam).
Avoti: 7-1. sējums