silts
silts -ais; s. -a, -ā
silti apst.
1.Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas). Pretstats: auksts.
PiemēriSilts lietus.
Stabili vārdu savienojumiSilta maize. Siltais avots. Silts kā piens.
1.1.Tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
PiemēriSilts rudens.
1.2.Tāds, kas izstaro mērenu, parasti patīkamu, siltumu (par sauli, uguni u. tml.).
PiemēriSilta uguns.
1.3.Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
PiemēriSilta istaba.
Stabili vārdu savienojumiSilta vieta (arī vietiņa).
1.4.Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
Piemēri..kad pienāca rudens un ienācās labība, bezdelīgas sāka laisties baros un spriest par laišanos uz siltajām zemēm. Vecās bezdelīgas zināja,.. ka ziemā te viss būs apklāts ar sniegu, tādēļ pie laika jālaižas prom uz zemēm, kur nekad nav salnas, nekad nav sniega..
Stabili vārdu savienojumiSilts klimats.
1.5.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
PiemēriBija jau tik silts, ka sievas skraidīja pa pagalmu vaļējās jakās un basām kājām.
1.6.Savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas).
PiemēriPiecpadsmit grādu silts ūdens.
2.Saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu. Saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītu, parasti mazliet, paaugstinātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
PiemēriSilti šermuļi skrien pār augumu tajā pusē, kur jātnieks jāj garām.
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
PiemēriJo ilgāk mēs esam kopā, jo siltāk un vieglāk man kļūst. Liekas, ka vīru pleci izstrāvo dzirkstis..
2.2.Tāds, kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu (par krāsām).
PiemēriTelpu apgaismoja spoža lustra. Kabinetā bija sārti brūnas, siltas krāsas mēbeles.
2.3.Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
PiemēriBalss tāda pati sulīga un silta kā agrāk. Rokasspiediens tāds pats ciešs un draudzīgs.
3.Tāds, kas labi aizsargā pret aukstumu, tāds, kas palīdz saglabāt esošo siltumu (piemēram, par apģērbu, arī par ģērbšanos).
PiemēriSilts mētelis.
4.ar not. galotni. Tāds, kas ir lietojams tad, ja tam temperatūra ir aptuveni 40 Celsija grādu (piemēram, par ēdienu).
PiemēriSiltie ēdieni.
Stabili vārdu savienojumiSiltais galds.
4.1.Par kompresēm, peldēm u. tml.
PiemēriSiltās kompreses.
5.Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
Piemēri..nekāda pat visakūtākajā nepieciešamībā sakāpināta doma vien nespēs dot to, ko dzeja spējīga dot, ja pamatā nebūs nenogludināta, silta cilvēka.
5.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSilts skatiens.
Stabili vārdu savienojumiNe silts ne auksts, arī ne silti ne auksti. Silta galva (kādam).
Avoti: 7-1. sējums