siluets
siluets -a, v.
1.Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
PiemēriMeža siluets.
1.1.Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
PiemēriPētera baznīcas siluets.
2.Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
PiemēriUzvalka siluets.
3.Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona izveidots plakans, vienkrāsains (kā) attēls, arī no plakana materiāla (papīra, saplākšņa u. tml.) izgriezts vienkrāsains (kā) attēls. Attiecīgais grafikas tehnikas veids.
PiemēriSiluets - plakans, vienkrāsains priekšmeta vai cilvēka atveidojums. Pats nosaukums radies Francijā pēc Etjēna Silueta (1709-1767) vārda.
Avoti: 7-1. sējums