simetrija
simetrija -as, s.; parasti vsk.
1.Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (parādībām dabā, sabiedrībā).
Piemēri..marksistiski ļeņiniskā estētika simetrijas kategoriju traktē nevis kā mākslinieka subjektīvās patvaļas izpausmi, bet gan kā objektīvās pasaules reālo likumsakarību atspoguļojumu mākslā.
2.biol. Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
PiemēriDabā nereti sastopamies ar spoguļa jeb divpusējo simetriju. Šāds ķermeņa uzbūves un vispārējās organizācijas princips ir attiecināms uz augstāk attīstītajiem dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
3.ģeom. Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
PiemēriSimetrijas centrs.
4.mat. Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pārī.
Piemēri..matemātiskā invariance un matemātiskā simetrija.. var sniegt tikpat lielu estētisko pārdzīvojumu kā laba mākslas harmonija..
5.fiz. Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
PiemēriKvantu mehānikas sistēmu simetrija.
Avoti: 7-1. sējums