simfonisms
simfonisms -a, v.; parasti vsk.; mūz.
Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
PiemēriDramatiskais simfonisms.
Avoti: 7-1. sējums