simptoms
simptoms -a, v.
1.med. Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
PiemēriSirds slimību simptoms.
- Sirds slimību simptoms.
- Neirastēnijas simptomi.
- Saindēšanās simptomi.
- Slimnieku psihisko stāvokli nekad nevar raksturot tikai ar vienu atsevišķu simptomu. Simptomi, kurus novēro pacientam kādā slimības etapā, kopā veido simptomu kompleksu - sindromu.
- Pret vakaru Straujupiete pati juta, ka viņai kļūst nelabi. Kājas gura. Galva reiba. Parādījās visi ļaunās sērgas simptomi.
- Daudzu slimību simptoms ir sāpes, tās brīdina par traucējumiem organismā.
2.Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
PiemēriTrīsdesmit piecu dienu ilgais ogļraču streiks nebija nejaušība, bet tuvojošās krīzes simptoms.
- Trīsdesmit piecu dienu ilgais ogļraču streiks nebija nejaušība, bet tuvojošās krīzes simptoms.
- Tas nav nekāds labais simptoms, ka liela daļa jauno aktieru pēc īsti veiksmīgām debijām mēdz apsīkt..
- Varbūt jūs nepiekritīsit, taču man liekas, ka bezmiegs ir arī radoša darba simptoms. Labs bezmiegs.
Avoti: 7-1. sējums