simulēt
simulēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
PiemēriSimulēt psihisku slimību.
- Simulēt psihisku slimību.
- Simulēt kurlumu.
- ..Romualds.. pastāvīgi cenšas izvairīties no darba, bieži simulē slimu un stāv pie sanitārās daļas durvīm.
- Var simulēt temperamentu, var simulēt arī mieru; ja dzejnieks sāk izdomāt iekšējo mieru, arī tas ir viltojums.
- Andrna: Arī šeit tu stāvēji pie loga ar briesmīgi drūmu ģīmi, kad es ienācu, un tad tikai sāki simulēt, ka lūkojies zvaigznēs...
Avoti: 7-1. sējums