sincītijs
sincītijs -a, v.; biol.
Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
PiemēriSkeleta muskuļu šķiedra ir it kā daudzas cita no citas neatdalījušās šūnas. Šādus sarežģītus veidojumus, kuros nevar atšķirt atsevišķas šūnas, sauc par sincītijiem.
Avoti: 7-1. sējums