sinekūra
sinekūra -as, s.; vēst.
1.Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
1.1.pārn. Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
Piemēri..viņš aplinkus dabūja zināt, ka kredītbankas sinekūru viņš nedabūjis tāpēc, ka pēdējā laikā īpaši palaidies dzeršanā.
Avoti: 7-1. sējums