sinkope
sinkope -es, dsk. ģen. -pju, s.
1.mūz. Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētās taktsdaļas uz neakcentēto taktsdaļu.
PiemēriSinkopes efekts rada pretrunu starp skanošo un gaidāmo akcentu. Sinkopes akcents sevišķi spilgti izceļas tādēļ, ka tas ir negaidīts.
2.val. Skaņas vai skaņu kopas zudums vārda vidū.
Avoti: 7-1. sējums