sintēze
sintēze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
Piemēri..domāšana ir tikpat daudz apziņas priekšmetu sadalīšana to elementos, cik savstarpēji saistītu elementu apvienošana vienībā. Bez analīzes nav sintēzes.
2.Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriFizikālā ķīmija.. ir klasiskās ķīmijas un fizikas sintēze.
3.ķīm. Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem: komplicētu ķīmisku savienojumu iegūšana no vienkāršākiem savienojumiem.
PiemēriNeorganiskā sintēze.
3.1.Ķīmiska savienojuma veidošana pēc dabā esoša savienojuma parauga.
Piemēri..literatūrā parādījās raksti par dimantu sekmīgu sintēzi arī Padomju Savienībā.. Pagaidām gan mākslīgie dimanti vēl ir ievērojami dārgāki nekā dabiskie dimanta kristāli.
3.2.Vietas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
Piemēri..[auga] saknēs notiek arī organisko vielu sintēze.
4.Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
Avoti: 7-1. sējums