sintagma
sintagma -as, s.; val.
1.Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
Piemēri..sintagmu saturs saistīts ar visa teikuma saturu, un satura kopība saista visas sintagmas arī intonatīvi.
2.Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
Avoti: 7-1. sējums