sintakse
sintakse -es, s.; parasti vsk.; val.
1.Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
PiemēriVārdu savienojumu sintakse.
- Vārdu savienojumu sintakse.
- Teikuma sintakse.
- Teksta sintakse.
- Teikumā ietilpst vārdi un vārdkopas, tāpēc sintaksē jāskar arī jautājumi, kas saistīti ar vārdu. Sintakse tomēr nepēti vārdu kā leksisku vienību, bet aplūko to kā vārdu savienojuma komponentu vai teikuma locekli.
1.1.Vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatiskā struktūra.
PiemēriKatrs rakstnieks savu valodu veido pēc tās nacionālās valodas sintakses normām, kādā viņš raksta.
- Katrs rakstnieks savu valodu veido pēc tās nacionālās valodas sintakses normām, kādā viņš raksta.
Avoti: 7-1. sējums