Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sirēna
sirēna -as, s.
1.Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu. Šīs ierīces raidītās skaņas.
PiemēriRotora sirēna.
Stabili vārdu savienojumiMiglas sirēna (arī svilpe, taure).
2.Sengrieķu mitoloģijā — mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
PiemēriViņš šī inscenējuma dekoratīvā ietērpa fonam viscaur kā dominanti izcēlis kuģu tēlus.. ar jūras daiļavas sirēnas veidolu priekšgalā..
3.dsk.; zool. Astaino abinieku kārtas dzimta (Ziemeļamerikā), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām. Šīs dzimtas dzīvnieki.
Avoti: 7-1. sējums