Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sirdsapziņa
sirdsapziņa -as, s.; parasti vsk.
Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
PiemēriSirdsapziņas brīvība.
  • Sirdsapziņas brīvība.
  • Leonam Paeglem bija jāsadeg. Viņa sirdsapziņa neļāva.. kļūt par renegātu pēc padomju varas krišanas 1919. gadā.
  • ..[aktieri] par viņa atteikšanos no lomas teātrī nenosodīja. Aktieris bija rīkojies godīgi saskaņā ar savu mākslinieka sirdsapziņu.
  • Bet tad ierunājās viņa sirdsapziņas balss - asa, apsūdzoša: «Tu tomēr esi nelietis! Tevis dēļ aizgāja bojā tāds cilvēks..»
  • ..Indra aizgāja no ostas atvieglota. Vienīgi sirdsapziņas pārmetumi, ka melojusi, gulēja kaut kur apziņas dziļumā..
  • Labi, turpmāk viņš uzslavās neklausīsies. Pēc sirdsapziņas pildīs savu pienākumu un - miers.
  • Nospriedām, ka uz darba nometni brauks komjaunieši, kas teicami uzvedas un pēc labākās sirdsapziņas pilda sabiedriskos pienākumus.
  • Turēt doto vārdu katrs kolektīva loceklis uzskata par goda lietu un tādēj strādā pēc vislabākās sirdsapziņas.
  • ..ja cilvēks nestrādā ar vislabāko sirdsapziņu, nekas labs nevar iznākt.
Stabili vārdu savienojumiAr tīru sirdsapziņu.
Avoti: 7-1. sējums