sirdsmiers
sirdsmiers -a, v.; parasti vsk.
Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
PiemēriBet cerības uz sirdsmieru [pēc laulības šķiršanas], ja bez kopīgas mantas ģimenē ir bijuši arī kopīgi bērni, ir diezgan mazticamas.
- Bet cerības uz sirdsmieru [pēc laulības šķiršanas], ja bez kopīgas mantas ģimenē ir bijuši arī kopīgi bērni, ir diezgan mazticamas.
- «Visvajadzīgākais ikvienam slimniekam ir sirdsmiers. Un to.. man sagādāt vari vienīgi tu. Pasaki, ka beidzot esi man piedevusi..»
- Plecīgs, glīts un labi noaudzis puisis nebrīnītos, ja daudzas meitenes viņa dēļ zaudētu sirdsmieru.
Avoti: 7-1. sējums