sirdspuķīte
sirdspuķīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → sirdspuķe.
2.sar.; hum. Iemīļotā.
Piemēri..[draugi] sāka drusku apcelties un uzplīties ar jautāšanu, vai tad viņam, Gustam, pašam savas sirdspuķītes nemaz neesot..
- ..[draugi] sāka drusku apcelties un uzplīties ar jautāšanu, vai tad viņam, Gustam, pašam savas sirdspuķītes nemaz neesot..
- «Vai tu ko teici?» Daumants panācās atpakaļ. - «Tinies veicīgāk prom ar savu sirdspuķīti,» Toms noņurdēja. «Skuķi mūsu skolā, paldies dievam, nav deficīta prece.»
- Žanis (Nometas ceļos.):..manu cielaviņ, sirdspuķīt, Tavs mīļākais tev pie kājām krīt.
Avoti: 7-1. sējums