sivēnaste
sivēnaste -es, dsk. ģen. -stu, s.
1.Sivēna aste.
1.1.pārn.; vienk. Nevīžīgs, arī nepatstāvīgs cilvēks.
PiemēriMēs pie galda vairāki zēni. Onkulis ielej glāzītēs šņabi un dos arī mums nogaršot. To pamanījusi tante Līze. «Vai tev prāts - sivēnastes ar brandavīnu dzirdīt.»
Avoti: 7-1. sējums