siļķe
siļķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Vidēji liela siļķu dzimtas zivs ar slaidu ķermeni, zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vāji attīstītiem zobiem.
PiemēriBaltijas siļķe.
Stabili vārdu savienojumiKā siļķes mucā. Karaliskā siļķe. Siļķu haizivs.
2.dsk.; zool. Siļķveidīgo zivju kārtas dzimta, pie kuras pieder, piemēram, siļķes, brētliņas, sardīnes.
PiemēriSiļķu dzimtas.. zivīm zvīņas plānas, viegli izkrīt. Sānu līnijas nav. Sastop visās pasaules jūrās un okeānos, dažas sugas arī saldūdeņos.
Avoti: 7-1. sējums